Nometies uz ceļiem un saspiedis kulakos divus salmu kušķus, Uģis šogad bija apņēmības pilns kļūt par pašu labāko. Viņš zināja, ka tieši šoreiz viss izdosies, jo plāns bija ģeniāls. Viņam pat patika to saukt par “divpakāpju plānu”.
Uģis ir liels svētku entuziasts, taču viņa centieni svinēt ir katastrofāli. Reiz Jāņos viņa ugunskurs aizdedzināja kaimiņa saimniecības ēku un divus no trim bišu stropiem. Šogad Ziemassvētkos viņš saraudināja radinieku bērnus, tiem uzdāvinot paša gatavotus sūdus no koka ar laba vēlējumiem, nevis Lego vai saldumus. Mārtiņdienā viņš gribēja nokaut pavisam īstu gaili, taču tā vietā viņš sadūra sevi kājā un svētkus pavadīja traumpunktā, kur centās koķetēt ar māsiņu, no kuras vīra pēcāk dabūja pa seju.
Šogad viņš stratēģiski izvēlējās izlaist 8. marta apsveikumu un tā vietā koncentrēties uz Lieldienām. Galu galā Sieviešu diena vairs nebija starp viņa svinamajiem svētkiem, kopš reizes, kad Uģis savā Draugiem.lv profilā publicēja video sveicienu, ko iesāka ar vārdiem “Nu ko, mindžas, pavasaris ir sulu laiks, ne?”
Šajās Lieldienās viņš bija izlēmis padarīt savu nama priekšu par visu ciema iecienītāko foto objektu, ko ļaudis atminēsies vēl gadiem. Visi iepriekšējie emocionālie zaudējumi un likstas nosals šī gada veikuma ēnā.
Jau laicīgi Uģis bija sarūpējis teju veselu rulli ar salmiem, striķi un visu citu, kas nepieciešams, lai radītu Siguldā lielāko salmu trusi. Pēc tam, kad galvenā statuja būs pabeigta, tad jau ātri uztaisīs arī šūpoles un kaut kādu dēli olu ripināšanai. Galvā pavīdēja arī doma par improvizētu dārziņu, kurā meklēt olas – pāris krūmāji, neīsta suņu būda, putnu ligzda un pāris groziņi būs gana.
Salmu ieveidošana nemaz nav viegls darbs – tie duras rokās un lielākos apjomos ir ļoti smagi. Uģis nebija rēķinājies ar tādu darba apjomu, tomēr tas viņa sparu nemazināja. Viņš zināja, ka, ja šis plāns nenostrādās, tad atrast citus – vēl nesabojātus svētkus – nebūs viegli. 9. maijs? Nē, tie īsti nav svētki. 1. maijs? Viņaprāt, arī baigā padomju huiņa.
Pienāca Lieldienu rīts. Viņa pagalmā slējās salmu trusis, kuram ausis beidzās teju pie otrā stāva logiem. Seja gan izskatījās gluži kā lobotomiju pārcietusi – gan Uģim, gan trusim. Uģim tāpēc, ka visa nakts nebija gulēta, bet trusim tāpēc, ka Uģis nebija pārāk labs trušu seju meistars.
Tomēr uz Siguldas ziņojumu dēļiem izplatītā informācija “pie uga bus liels trusis. nac apskatities priecigu lieldienu!!!!!” bija nostrādājusi un jau agrā svētdienas rītā viņa māju šturmēja desmiti. “Seja kaut kāda jobana, bet vispār salmu trusis ir ļoti iespaidīgs” – šie noklausītie vārdi no kāda apmeklētāja ļoti daudz Uģim nozīmēja. Tas bija tuvākais, kas bija sanācis veiksmīgiem svētkiem.
Līdz brīdim, kad no improvizētā olu meklēšanas dārziņa atskanēja spiedzieni, šūmēšanās un stress. Ļaudis muka prom no viņa pagalma, sakot “pidars”, “idiots”, “morālais kroplis” un “iebāz dirsā to salmu trusi”.
Uģis neizpratnes pilns centās saprast situāciju. “Kas nogāja greizi? Kaut kas ar šūpolēm? Nē, tur viss kārtībā. Olu ripināšanas dēlītis nogālis greizi? Bļeģ, nē, protams, kas tur varētu noiet greizi…”
Viņš steidzās uz improvizēto olu meklēšanas dārziņu, kurā neviens vairs nebija palicis. Zemē mētājās no suņubūdiņas izplēsta Uģa sēklinieku bilde ar uzrakstu “april, april!” Nedrīkstēja taču aizmirst, ka Lieldienas iekrīt 1. aprīlī.
Uģis ir liels svētku entuziasts, taču viņa centieni svinēt ir katastrofāli. Reiz Jāņos viņa ugunskurs aizdedzināja kaimiņa saimniecības ēku un divus no trim bišu stropiem. Šogad Ziemassvētkos viņš saraudināja radinieku bērnus, tiem uzdāvinot paša gatavotus sūdus no koka ar laba vēlējumiem, nevis Lego vai saldumus. Mārtiņdienā viņš gribēja nokaut pavisam īstu gaili, taču tā vietā viņš sadūra sevi kājā un svētkus pavadīja traumpunktā, kur centās koķetēt ar māsiņu, no kuras vīra pēcāk dabūja pa seju.
Šogad viņš stratēģiski izvēlējās izlaist 8. marta apsveikumu un tā vietā koncentrēties uz Lieldienām. Galu galā Sieviešu diena vairs nebija starp viņa svinamajiem svētkiem, kopš reizes, kad Uģis savā Draugiem.lv profilā publicēja video sveicienu, ko iesāka ar vārdiem “Nu ko, mindžas, pavasaris ir sulu laiks, ne?”
Šajās Lieldienās viņš bija izlēmis padarīt savu nama priekšu par visu ciema iecienītāko foto objektu, ko ļaudis atminēsies vēl gadiem. Visi iepriekšējie emocionālie zaudējumi un likstas nosals šī gada veikuma ēnā.
Jau laicīgi Uģis bija sarūpējis teju veselu rulli ar salmiem, striķi un visu citu, kas nepieciešams, lai radītu Siguldā lielāko salmu trusi. Pēc tam, kad galvenā statuja būs pabeigta, tad jau ātri uztaisīs arī šūpoles un kaut kādu dēli olu ripināšanai. Galvā pavīdēja arī doma par improvizētu dārziņu, kurā meklēt olas – pāris krūmāji, neīsta suņu būda, putnu ligzda un pāris groziņi būs gana.
Salmu ieveidošana nemaz nav viegls darbs – tie duras rokās un lielākos apjomos ir ļoti smagi. Uģis nebija rēķinājies ar tādu darba apjomu, tomēr tas viņa sparu nemazināja. Viņš zināja, ka, ja šis plāns nenostrādās, tad atrast citus – vēl nesabojātus svētkus – nebūs viegli. 9. maijs? Nē, tie īsti nav svētki. 1. maijs? Viņaprāt, arī baigā padomju huiņa.
Pienāca Lieldienu rīts. Viņa pagalmā slējās salmu trusis, kuram ausis beidzās teju pie otrā stāva logiem. Seja gan izskatījās gluži kā lobotomiju pārcietusi – gan Uģim, gan trusim. Uģim tāpēc, ka visa nakts nebija gulēta, bet trusim tāpēc, ka Uģis nebija pārāk labs trušu seju meistars.
Tomēr uz Siguldas ziņojumu dēļiem izplatītā informācija “pie uga bus liels trusis. nac apskatities priecigu lieldienu!!!!!” bija nostrādājusi un jau agrā svētdienas rītā viņa māju šturmēja desmiti. “Seja kaut kāda jobana, bet vispār salmu trusis ir ļoti iespaidīgs” – šie noklausītie vārdi no kāda apmeklētāja ļoti daudz Uģim nozīmēja. Tas bija tuvākais, kas bija sanācis veiksmīgiem svētkiem.
Līdz brīdim, kad no improvizētā olu meklēšanas dārziņa atskanēja spiedzieni, šūmēšanās un stress. Ļaudis muka prom no viņa pagalma, sakot “pidars”, “idiots”, “morālais kroplis” un “iebāz dirsā to salmu trusi”.
Uģis neizpratnes pilns centās saprast situāciju. “Kas nogāja greizi? Kaut kas ar šūpolēm? Nē, tur viss kārtībā. Olu ripināšanas dēlītis nogālis greizi? Bļeģ, nē, protams, kas tur varētu noiet greizi…”
Viņš steidzās uz improvizēto olu meklēšanas dārziņu, kurā neviens vairs nebija palicis. Zemē mētājās no suņubūdiņas izplēsta Uģa sēklinieku bilde ar uzrakstu “april, april!” Nedrīkstēja taču aizmirst, ka Lieldienas iekrīt 1. aprīlī.
Sencis - 2018. gada 1. aprīlis
