(CEHS.LV LOGO PIELĀGOTS DATORA VERSIJAI)
Kāds vīrs apprecēja skaistu sievieti. Mīlestība viņu starpā bija neizmērāma. Tomēr kādu dienu viņai atklāja ādas slimību un sievas skaistums sāka zust. Vīrs tikmēr bija ceļojumā un, dodoties atpakaļ uz mājām, zaudēja redzi. Tomēr neskatoties uz visām šīm nelaimēm abi dzīvoja mīlestībā un saticībā. Ar laiku sievietes daiļums pilnīgi izgaisa, bet aklais to nemanīja un turpināja mīlēt sievu tikpat stipri, kā sieva mīlēja viņu. Kādā dienā viņa nomira. Šī nāve izraisīja vīrā skumjas un ciešanas, un viņš izlēma doties projām no pilsētas.
– Kā tu spēsi ceļot bez palīdzības? Jo līdz šim tiki ar visu galā, pateicoties savai sievai, — radinieki neslēpa skaudro patiesību.
– Es neesmu akls, – atbildēja vīrs. – Tikai izlikos. Ja viņa būtu zinājusi, ka redzu viņu lēnām zaudējam savu skaistumu, tas viņu sāpinātu daudz vairāk nekā slimība. Viņa bija laba sieva. Es gribēju saglabāt viņas laimi.
Atvēris sievas testamentu, vīrs ieraudzīja, ka viņa bija ieķīlājusi māju, pārdevusi vectēva zemi Pampāļos un visu naudu novēlējusi feministu biedrībai.
– Kā tu varēji to pieļaut? Vienmēr biji tik uzmanīgs, – radinieki mulsa.
– Kas par stulbu jautājumu? Es taču biju akls.
Morāle: brīžam ir jāiemācās izlikties par aklu un neredzēt citu cilvēku trūkumus. Lai arī cik reizes zobi iekostu mēlē, tie tomēr paliek mutē un mācās sadzīvot viens ar otru. Tā ir piedošanas un sadzīvošanas garša.
Stāsts par lāpstu
(Šis stāsts tikpat kā vispār nav pārveidots, tieši tāds tas arī klejo feisbuka dzīlēs. Tas tā, – ja nu kāds izdomā pārmest, ka saceram murgus.)
Kādam vīram bija trīs bērni – divi dēli un meita. Kādā brīdī viņi pieauga un sāka izvēlēties savu ceļu dzīvē.
– Tēvs, esmu nolēmis kļūt par mākslinieku, – paziņoja vecākās dēls. – Radīšu ģeniālas gleznas un visi mani apbrīnos.
– Es gribu kļūt par neatkarīgu sievieti, – teica meita. – Mani garlaiko ģimenes dzīve, autiņi, netīrās zeķes un regulārs sekss. Dibināšu savu uzņēmumu.
– Es vēlos kļūt par geju, – sarunu noslēdza jaunākais dēls. – Braukšu uz Ameriku un dejošu Rikija Mārtina trupā.
Vīrs aizdomājās. Bērnu izvēles nebija ģimenei tradicionālas un, ja godīgi, arī nesaskanēja ar viņa sapņiem par nākotni. Taču vīrs mīlēja savus bērnus.
– Mani bērni! Es cienu jūsu izvēli un brīvību un vēlu jums laimi!
Pagāja gadi. Vecākais dēls tos bija pavadījis nesekmīgos mēģinājumos piezīsties kultūrfinansējuma fondiem, un neviens negribēja izstādīt viņa darbus. Meita bija nodibinājusi samērā veiksmīgu vegānu restorānu ķēdi, taču tad viņas mīļākais, caurkritušais politiķis un aktieris, savāca peļņu un aizmuka uz Taizemi. Jaunākais dēls bija pirms pieciem gadiem saslimis ar AIDS un gulēja uz nāves gultas.
Par šādu notikumu pavērsienu izmisušais vīrs devās pie kaimiņa.
– Mans draugs! Tavi bērni ir bagāti un veiksmīgi, visiem ir ģimenes un pa tavu māju skraida prāvs mazbērnu pulciņš. Kā tu esi to visu panācis?
– Ļoti vienkārši, mans draugs. Kad bērni bija izvēles priekšā, arī viņi vēlējās kļūt par gejiem, māksliniekiem un zaļajiem aktīvistiem. Tajā brīdī es viņiem vienkārši iesitu ar lāpstu pa galvu.
Morāle: ja īstajā brīdī iesitīsi bērniem ar lāpstu pa galvu, viņus gaida laimīga nākotne.
Stāsts par ceļojumu
Kāds vīrs bija nolēmis izzināt sevi un pasauli. Viņš nopirka Ryanair biļeti un devās uz tālo zemi. Tur nonācis, ievācās jaukā mājiņā kopā ar pieciem pakistāniešiem un četriem somāliešiem. Drīz vien viņš nopelnīja naudu pirmajam mobilajam telefonam un atdeva ātros kredītus.
„Laime ir,” vīrs ierakstīja draugos blakus fotogrāfijai, kur viņš kopā ar lietuviešu kolēģiem parkā cep cūku. „Tikai jābūt čaklam un kārtīgam, un uz to sūda zemi es atpakaļ vairs nebraukšu.”
Morāle: atveriet čekas maisus un visi būs laimīgi.
Pārsūti šos stāstus tālāk 69 reizes un Jaunajā Gadā tev izdosies nedzirdēt vārdu “simtgade”.
